Pārtikas sertifikācija ir procedūra, kas ietver produktu kvalitātes pārbaudi un dokumentu izsniegšanu: atbilstības sertifikāti. Sertifikācija tiek veikta valsts līmenī. 2010. gadā obligāto sertifikāciju aizstāja ar obligātu atbilstības deklarāciju.
reģistrēties
Pirms deklarēšanas noteiktām preču grupām ir jāveic valsts reģistrācija. Pārtikas produkti, kas paredzēti noteiktām iedzīvotāju kategorijām vai satur “strīdīgas” vielas, ir jāreģistrē. Tie ir bērnu produkti, sporta uzturs, īpaši produkti grūtniecēm, uztura bagātinātāji, uztura bagātinātāji, bioloģiski produkti un pārtika, kas satur ĢMO.
Pēc šo produktu reģistrēšanas jūs varat pāriet uz viņu brīvprātīgo deklarāciju. Brīvprātīgā deklarācija, kas aizstāja obligāto sertifikāciju, pārņem atbildību par produkta kvalitāti no valsts pleciem uz ražotāja pleciem. Tā kā valsts vairs nepārvalda ražošanu, ražotājs pārņem ražošanas jaudu kontroli.
Deklarēšanas procedūra
Deklarēšanas process sākas ar sertifikāta pieteikumu. Pēc tam kompetentās iestādes pieņem lēmumu par deklarēšanas shēmu un nosūta ekspertus paraugu ņemšanai. Paraugus pārbauda laboratorijas apstākļos, un, pamatojoties uz analīzēm, tiek pieņemts lēmums par iespēju izsniegt atbilstības deklarāciju vai kvalitātes sertifikātu (ar brīvprātīgu sertifikāciju).
Galvenā atšķirība starp obligāto sertifikāciju un brīvprātīgo deklarēšanu ir tā, ka obligātās sertifikācijas laikā tika pārbaudīta ražošana. Brīvprātīgas deklarēšanas gadījumā ražošanas analīze netiek veikta, tiek pārbaudīti tikai produkti.
Sertifikācijas vai deklarācijas mērķis ir nodrošināt pareizu produktu kvalitāti. Uzņēmumiem deklarēšana paver plašas iespējas vietējai tirdzniecībai, kā arī eksportam. Atbilstības deklarācija ļauj attīstīt profesionālo darbību un ienākt jaunos tirgos.
Pārtikas ražotāja pienākumi
Pārtikas ražotājam jābūt pilnam labi sagatavotu normatīvo dokumentu kopumam, kas identificē produktus. Šajos dokumentos jāiekļauj visi dati par produktu, jāapraksta kvalitātes pētījumu metodes un jāapstiprina veikto analīžu rezultāti. Obligāti jābūt dokumentiem, kas apstiprina prasības produktu uzglabāšanai un transportēšanai. Šī informācija ir nepieciešama, lai atbrīvotu ražotāju no atbildības par nepareizu transportēšanu.
Tāpat ražotāja pienākumos ietilpst pieteikuma iesniegšana testēšanai vienā no valsts akreditētajām laboratorijām. Saņemot pētījumu rezultātus, uzņēmums analizē ekspertīzes rādītājus. Tāpat ražotājam jāpārbauda iepakojuma kvalitāte un jāpārliecinās, ka etiķetē ir pilnīga informācija par produktu.
