Tiesību akti ļauj brīvi lietot alkoholu jebkurā vietā, izņemot tās ēkas un teritorijas, kuras ir aizliegtas. Jo īpaši aizliegums attiecas uz sabiedriskām vietām, izglītības, bērnu, medicīnas organizācijām un dažiem citiem objektiem.
Spēkā esošajos tiesību aktos nav to vietu saraksta, kurās atļauts dzert alkoholu, tomēr tajā diezgan skaidri ierakstīti tie objekti un teritorijas, kur tas ir aizliegts. Tātad ārstniecības iestādēm, bērnu, izglītības organizācijām teritorijām, kas tieši atrodas blakus šādiem objektiem, ir noteikts īpašs aizliegums dzert alkoholiskos dzērienus. Turklāt šis aizliegums attiecas uz sabiedrisko transportu, pieturvietām, autoostām, stacijām, degvielas uzpildes stacijām, dzelzceļa stacijām un lidostām, tirgiem, augsta riska objektiem un militārajiem objektiem. Jūs nevarat lietot alkoholu nestacionāros tirdzniecības objektos, kultūras iestādēs. Tomēr attiecībā uz kultūras organizācijām ir izdarīts izņēmums, jo, ja šādās iestādēs darbojas ēdināšanas organizācijas, jūs varat dzert alkoholu ēdināšanas vietu robežās.
Aizliegums lietot alkoholu sabiedriskās vietās
Atsevišķi likumdošana norāda uz alkohola lietošanas aizliegumu sabiedriskās vietās. Pilnīgs šādu vietu saraksts nav dots, tomēr tām var piedēvēt teritoriju, kurā notiek masveida cilvēku pulcēšanās. Piemērs ir atpūtas zonas, meži, parki, ieejas, kāpnes, pagalmi, lifti. Izņēmums tiek veikts tikai attiecībā uz noteiktu alkoholisko dzērienu (piemēram, alus, sidra vai medus) lietošanu, kas ir atļauts sabiedriskās vietās izvietoto ēdināšanas organizāciju ietvaros. Pārējā gadījumā norādītais aizliegums ir beznosacījuma, un tā pārkāpums var kļūt par pamatu administratīvās atbildības saukšanai.
Kā tiek noteikta teritorija, kas atrodas blakus aizliegtiem objektiem?
Dažos gadījumos tiesību akti ne tikai aizliedz alkohola lietošanu noteikta objekta teritorijā, bet arī neļauj alkoholu lietot blakus esošajā teritorijā. Šādi noteikumi ir noteikti, piemēram, izglītības iestādēm vai medicīnas organizācijām. Tajā pašā laikā blakus esošo teritoriju robežu noteikšana tiek attiecināta uz vietējo pašvaldību institūciju kompetenci, tāpēc dažādām apdzīvotām vietām šis attālums var atšķirties. Alkoholisko dzērienu dzeršana šādās teritorijās tiek pielīdzināta alkohola lietošanai pašos aizliegtajos priekšmetos, tāpēc var rasties tāda pati atbildība.
