Pēc pirmās īsās žāvēšanas vīnogas nogādā uzņēmumā, kur tās mazgā, šķiro, nedaudz “grauzdē” krāsnīs un, iespējams, arī izliek burkās un paciņās. Tomēr, lai pagarinātu rozīņu derīguma termiņu un padarītu tās pievilcīgākas, ogas var apstrādāt ar konservantiem.
Tas ir nepieciešams
nav caurspīdīgas un nav gaišas rozīnes ar kātiem
Instrukcijas
1. solis
Sēra dioksīdu, sulfītus un sorbīnskābi, ko dažreiz izmanto rozīņu "pagatavošanā", atļauts lietot, taču tas nenozīmē, ka tie ir pilnīgi nekaitīgi. Rūpīgāk apskatiet rozīņu krāsu. Gan zaļās, gan melnās vīnogas pēc žāvēšanas nedaudz kļūst tumšākas. Savukārt sulfīti padara to caurspīdīgu un vieglu, stabilizējot krāsu un "strādājot" ar ogu konservantiem. Tāpēc dabiskās rozīnes ir brūnas, gaiši brūnas vai melnas, bet ne zeltainas.
2. solis
Paņemiet sarāvušās, gaļīgas, matētas ogas bez bojājumiem. Nepērciet pārāk cietas vai pārāk mīkstas rozīnes. Neiegādājieties arī nedaudz žāvētu, nedaudz mitru. Tas viss runā par nepareizu žāvētu augļu apstrādi un uzglabāšanu; šādas rozīnes var ātri pasliktināties.
3. solis
Ja jūs pērkat rozīnes no tirgus, iemetiet dažas ogas un klausieties. Rozīnēm vajadzētu nokrist uz cietas virsmas ar mīkstu sitienu.
4. solis
Pieskarieties ogām, lūdziet pārdevēju sasmalcināt vienu mizu jūsu pirkstos. Ar tausti var noteikt, vai žāvētos augļos ir kukaiņu kāpuri.
5. solis
Rozīnēm zināmā mērā vajadzētu būt saldām, bet ne skābām, un vēl jo vairāk bez sadedzinātas pēcgaršas.
6. solis
Astes klātbūtne rozīnēs norāda uz produkta kvalitāti. Šādas ogas ir minimāli apstrādātas, un to integritāte netiek apdraudēta. Bet tieši no vietas, kur tika noņemts kātiņš, uz ogas parādās puve.
