Alus vēsture sakņojas dziļi pagātnē, un persona, kas pirmo reizi pagatavoja šo gardo putojošo dzērienu, joprojām nav zināma līdz šai dienai. Zinātnieki veic visus pētījumus, cenšoties saprast, kuru valsti var pamatoti uzskatīt par alus dzimteni, taču milzīgā dažādu versiju jūrā patiesību gandrīz nav iespējams atrast.
Mūsdienu zinātniskās hipotēzes
Mūsdienās lielākā daļa vēsturnieku, arheologu un alus darītavu ekspertu uzskata, ka alus pirmo reizi parādījās Vācijā. Alus vācu un angļu valodā Bier un Beer ir atvasināti no vecā ģermāņu vārda Vgog, kas savukārt cēlies no latīņu valodas vārda birer - kas burtiski nozīmē “dzēriens”.
Tieši vācieši vispirms izgudroja alus apakšējo fermentāciju, kas ļāva tai ilgāk saglabāt svaigumu.
Saskaņā ar citu versiju, no apiņiem pagatavotā reibinošā dzēriena vēsturiskā dzimtene ir senā Mesopotāmija, kuras teritorijā šodien atrodas Sīrija un Irāna. Tieši šajā teritorijā arheologi atrada alus pagatavošanas recepti, kas datēta ar 5000. gadu pirms mūsu ēras. Vēlāk alus izplatījās visā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka apiņi, kas ir neaizstājama alus sastāvdaļa, Eiropā tika nogādāti no slāvu zemēm, kur pirmo reizi tika kultivēts šis brīnišķīgais augs. Saskaņā ar Novgorodas arheoloģisko izrakumu rezultātiem miežu dzērienus Krievijas iedzīvotāji gatavoja devītajā gadsimtā.
Vēsturiskās un mitoloģiskās hipotēzes
Papildus zinātniskajām versijām ir daudz tautas un reliģijas leģendu, kas piedāvā savas alus izskata versijas. Tomēr arheologi uzskata, ka šo leģendu vecums neatbilst realitātei, jo pirmās alus receptes bija zināmas jau pirms mūsu ēras. Tātad vācu zinātnieki atklāja vairāk nekā 15 receptes, kuras nezināms autors bija izcirsts uz šumeru tempļa akmeņiem. Rezultātā Mesopotāmijā sāka gatavot šumeru alu, un tad senie ēģiptieši pievienojās alus darīšanas mākslai. Bez ēģiptiešiem babilonieši tajā laikā prata arī alu. Divu metru bazalta stabs ar Babilonijas kodu, kuru atrada arheologs, saturēja divas likumā noteiktās klauzulas, kas ļāva izgatavot un tirgot alu.
Alus darītāji, kas Babilonā ražoja neatbilstošu vai padzirdinātu dzērienu, bija spiesti dzert alu līdz nāvei.
Sengrieķu vēsturnieks Herodots apreibinošā dzēriena izgudrošanu attiecināja uz Ēģiptes dievu Ozirisu, savukārt romieši bija pārliecināti, ka seno romiešu dieviete Cerera izgudroja alu. Vācu leģenda vēsta, ka karalis Gambrinus, visu alus darītavu patrons, bija pirmais, kurš to pagatavoja.
