Piesārņotā vidē organismam arvien vairāk nepieciešami vitamīni, minerālvielas un citas derīgas vielas. Vieglākais veids, kā tos iegūt, ir no svaigām ogām, neapstrādātiem dārzeņiem un augļiem un sēnēm. Tomēr, ja gandrīz visus dārzeņus un augļus var ēst neapstrādātus, tad ar sēnēm situācija ir atšķirīga.
Uz jautājumu, kādas sēnes var ēst neapstrādātas, daudzi atbildēs, ka russula. Tomēr uz to var atbildēt tikai tie, kas šīs sēnes nekad nav lasījuši, nav ēduši. Fakts ir tāds, ka gandrīz visiem russulas veidiem (un to ir vairāk nekā 100) neapstrādātā veidā ir izteikta rūgta garša, kas padara to nederīgu patēriņam neapstrādātā veidā. Tomēr pasaulē joprojām ir divu veidu šīs sēnes, kurām ir saldeni riekstu garša, tāpēc tās patiešām var ēst pat neapstrādātas, savukārt pārējās sugas ir jāvāra vai jāmērcē.
Citas sēnes, kuras var ēst neapstrādātas, ir austeru sēnes, šampinjoni, sēnes, cūkas un trifeles. Piparkūkas ir sēnes, kas ir īpaši garšīgas, ja tās apvieno ar sāli un citronu sulu. Lai šo sēņu garša būtu izteikta, pirms lietošanas tās jānomizo, sāli, piparus, jāpārkaisa ar citronu sulu un jāuztur istabas temperatūrā 20-30 minūtes.
Arī cūkas, pareizāk sakot, tikai to cepures, var ēst neapstrādātas. Šīs sēnes ir īpaši garšīgas kombinācijā ar zaļajiem dārzeņiem un zaļumiem.
Trifele ir diezgan reta sēne. Mūsu valstī jūs varat atrast tikai vienu sugu, proti, vasaras trifeles. Šo sēņu garša ir izteikta sēne ar nelielu riekstu garšu, tomēr, iemērcot, trifeles iegūst sojas mērces garšu.
Austeru sēnes ir arī diezgan ēdamas sēnes. Gan cepures, gan kājas ir piemērotas pārtikai, bet kājas ir skarbas, ja tās ir neapstrādātas.
Visizplatītākās sēnes, kuras var ēst neapstrādātas, ir šampinjoni. Tos var izmantot ne tikai mērču un salātu pagatavošanā, bet arī kā pamatu sviestmaizēm, dekorējot traukus un daudz ko citu.
