Vilkābele ir plaši izplatīts augs, kas ir augsts krūms vai mazs koks. Tas aug ziemeļu puslodes mērenajā klimatiskajā zonā. Ziemeļamerikā visbiežāk sastopami dažādi vilkābeles veidi. Krievijā galvenokārt ir asinisarkanais vilkābele, kurš šo nosaukumu saņēma savu ogu krāsas dēļ, kas pēc izskata atgādina sīkus ābolus.
Dārznieki vilkābeli audzē kā dekoratīvo augu. Tomēr ne visi zina, ka tā ir arī vērtīga augļu kultūra, bagāta ar bioloģiski aktīvām vielām, vitamīniem, pektīniem, mikroelementiem. No vilkābeleņu ogām var pagatavot daudzas garšīgas un ļoti veselīgas lietas.
Vilkābeles mērce
Paņemiet dažas nogatavojušās vilkābeleņu ogas, sasmalciniet tās blenderī, līdz tās ir viendabīgas, biezas. Pievienojiet pusi (pēc svara) šķidrā medus, visu kārtīgi samaisiet. Ielejiet siltu vārītu ūdeni atkarībā no mērces konsistences, kuru vēlaties iegūt. Atkal kārtīgi samaisa. Jūsu mērce ir gatava. Tās sākotnējā garša noteikti pārsteigs un iepriecinās jūsu mājsaimniecību. Mērci pasniedz ar pankūkām un pankūkām. Tas labi sader arī ar auzu pārslu vai piena rīsu putru.
Ābolu vilkābele ievārījums
Rūpīgi sasmalciniet blenderī vienu kilogramu vilkābeles augļu, pievienojiet to pašu daudzumu mizotu sasmalcinātu ābolu (vēlams saldo šķirņu), apmēram pusotru kilogramu granulētā cukura, ielejiet 1 litru ūdens, kārtīgi samaisiet un vāriet uz lēnas uguns, laiku pa laikam apmaisot. Turpiniet gatavot, līdz tiek iegūta vēlamā konsistence. Ievietojiet to sterilizētās stikla burkās, aizveriet ar verdošu ūdeni applaucētus vākus.
Vilkābele ievārījums
Rūpīgi sasmalciniet blenderī vienu kilogramu vilkābeles ogu, pievienojiet nedaudz ūdens un apmēram pusotru kilogramu granulēta cukura, samaisiet, vāriet uz lēnas uguns. Kad ir saņemts vēlamā blīvuma produkts, ielieciet to burkās un aizveriet vākus.
No vilkābeleņu ogām varat arī pagatavot alkoholisko tinktūru, kas ir ļoti noderīga cilvēkiem, kuri cieš no sirds slimībām.
